Déclinaison / Conjugueur latin
| PRÉSENT |
| I sing. | dēlēnĭo |
| II sing. | dēlēnis |
| III sing. | dēlēnit |
| I plur. | dēlēnīmus |
| II plur. | dēlēnītis |
| III plur. | dēlēnĭunt |
| IMPARFAIT |
| I sing. | dēlēniēbam |
| II sing. | dēlēniēbas |
| III sing. | dēlēniēbat |
| I plur. | dēlēniebāmus |
| II plur. | dēlēniebātis |
| III plur. | dēlēniēbant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | dēlēnĭam |
| II sing. | dēlēnĭes |
| III sing. | dēlēnĭet |
| I plur. | dēlēniēmus |
| II plur. | dēlēniētis |
| III plur. | dēlēnĭent |
| PARFAIT |
| I sing. | delenii o delenivi |
| II sing. | deleniisti o delenivisti |
| III sing. | deleniit o delenivit |
| I plur. | deleniĭmus o delenivĭmus |
| II plur. | deleniistis o delenivistis |
| III plur. | deleniērunt o delenivērunt, ēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | deleniĕram o delenivĕram |
| II sing. | deleniĕras o delenivĕras |
| III sing. | deleniĕrat o delenivĕrat |
| I plur. | delenierāmus o deleniverāmus |
| II plur. | delenierātis o deleniverātis |
| III plur. | deleniĕrant o delenivĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | deleniĕro o delenivĕro |
| II sing. | deleniĕris o delenivĕris |
| III sing. | deleniĕrit o delenivĕrit |
| I plur. | delenierĭmus o deleniverĭmus |
| II plur. | delenierĭtis o deleniverĭtis |
| III plur. | deleniĕrint o delenivĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | dēlēnĭam |
| II sing. | dēlēnĭas |
| III sing. | dēlēnĭat |
| I plur. | dēlēniāmus |
| II plur. | dēlēniātis |
| III plur. | dēlēnĭant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | dēlēnīrem |
| II sing. | dēlēnīres |
| III sing. | dēlēnīret |
| I plur. | dēlēnirēmus |
| II plur. | dēlēnirētis |
| III plur. | dēlēnīrent |
| PARFAIT |
| I sing. | deleniĕrim o delenivĕrim |
| II sing. | deleniĕris o delenivĕris |
| III sing. | deleniĕrit o delenivĕrit |
| I plur. | delenierĭmus o deleniverĭmus |
| II plur. | delenierĭtis o deleniverĭtis |
| III plur. | deleniĕrint o delenivĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | deleniissem o delenivissem |
| II sing. | deleniisses o delenivisses |
| III sing. | deleniisset o delenivisset |
| I plur. | deleniissēmus o delenivissēmus |
| II plur. | deleniissētis o delenivissētis |
| III plur. | deleniissent o delenivissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | dēlēni |
| II plur. | dēlēnīte |
| FUTUR |
| II sing. | dēlēnīto |
| III sing. | dēlēnīto |
| II plur. | dēlēnitōte |
| III plur. | dēlēniunto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| dēlēniens, –ientis |
| FUTUR |
| delenitūrūs, –a, –ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| dēlēnīre |
| PARFAIT |
| deleniisse o delenivisse |
| FUTUR |
| Singolare: | delenitūrūm, –am, –ūm esse |
| Plurale: | delenitūros, –as, –a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | dēlēniendi |
| Datif: | dēlēniendo |
| Accusatif: | ad dēlēniendum |
| Ablatif: | dēlēniendo |
| SUPIN |
| delenitum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:DELENIO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|
