Déclinaison / Conjugueur latin
PRÉSENT |
I sing. | dētondĕo |
II sing. | dētondes |
III sing. | dētondet |
I plur. | dētondēmus |
II plur. | dētondētis |
III plur. | dētondent |
IMPARFAIT |
I sing. | dētondēbam |
II sing. | dētondēbas |
III sing. | dētondēbat |
I plur. | dētondabāmus |
II plur. | dētondebātis |
III plur. | dētondēbant |
FUTUR SIMPLE |
I sing. | dētondēbo |
II sing. | dētondēbis |
III sing. | dētondēbit |
I plur. | dētondebĭmus |
II plur. | dētondebĭtis |
III plur. | dētondēbunt |
PARFAIT |
I sing. | detondi o detotondi |
II sing. | detondisti o detotondisti |
III sing. | detondit o detotondit |
I plur. | detondĭmus o detotondĭmus |
II plur. | detondistis o detotondistis |
III plur. | detondērunt o detotondērunt, ēre |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | detondĕram o detotondĕram |
II sing. | detondĕras o detotondĕras |
III sing. | detondĕrat o detotondĕrat |
I plur. | detonderāmus o detotonderāmus |
II plur. | detonderātis o detotonderātis |
III plur. | detondĕrant o detotondĕrant |
FUTUR ANTÉRIEUR |
I sing. | detondĕro o detotondĕro |
II sing. | detondĕris o detotondĕris |
III sing. | detondĕrit o detotondĕrit |
I plur. | detonderĭmus o detotonderĭmus |
II plur. | detonderĭtis o detotonderĭtis |
III plur. | detondĕrint o detotondĕrint |
PRÉSENT |
I sing. | dētondĕam |
II sing. | dētondĕas |
III sing. | dētondĕat |
I plur. | dētondeāmus |
II plur. | dētondeātis |
III plur. | dētondĕant |
IMPARFAIT |
I sing. | dētondērem |
II sing. | dētondēres |
III sing. | dētondēret |
I plur. | dētonderēmus |
II plur. | dētonderētis |
III plur. | dētondērent |
PARFAIT |
I sing. | detondĕrim o detotondĕrim |
II sing. | detondĕris o detotondĕris |
III sing. | detondĕrit o detotondĕrit |
I plur. | detonderĭmus o detotonderĭmus |
II plur. | detonderĭtis o detotonderĭtis |
III plur. | detondĕrint o detotondĕrint |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | detondissem o detotondissem |
II sing. | detondisses o detotondisses |
III sing. | detondisset o detotondisset |
I plur. | detondissēmus o detotondissēmus |
II plur. | detondissētis o detotondissētis |
III plur. | detondissent o detotondissent |
IMPÉRATIF |
PRÉSENT |
II sing. | dētonde |
II plur. | dētondēte |
FUTUR |
II sing. | dētondēto |
III sing. | dētondēto |
II plur. | dētondetōte |
III plur. | dētondento |
|
PARTICIPE |
PRÉSENT |
dētondens, entis |
FUTUR |
detonsūrūs, a, ūm |
INFINITIF |
PRÉSENT |
dētondēre |
PARFAIT |
detondisse o detotondisse |
FUTUR |
Singolare: | detonsūrūm, am, ūm esse |
Plurale: | detonsūros, as, a esse |
GERUNDIF |
Génitif: | dētondendi |
Datif: | dētondendo |
Accusatif: | ad dētondendum |
Ablatif: | dētondendo |
SUPIN |
detonsum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:DETONDEO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|