Déclinaison / Conjugueur latin
dīvārĭco - Diathèse active
(dīvārĭco, dīvārĭcas, divaricavi, dīvārĭcāre, divaricatum)
verbe transitif I conjugaison
Voir la traduction de ce mot
PRÉSENT |
I sing. | dīvārĭco |
II sing. | dīvārĭcas |
III sing. | dīvārĭcat |
I plur. | dīvārĭcāmus |
II plur. | dīvārĭcātis |
III plur. | dīvārĭcant |
IMPARFAIT |
I sing. | dīvārĭcābam |
II sing. | dīvārĭcābas |
III sing. | dīvārĭcābat |
I plur. | dīvārĭcabāmus |
II plur. | dīvārĭcabātis |
III plur. | dīvārĭcābant |
FUTUR SIMPLE |
I sing. | dīvārĭcābo |
II sing. | dīvārĭcābis |
III sing. | dīvārĭcābit |
I plur. | dīvārĭcabĭmus |
II plur. | dīvārĭcabĭtis |
III plur. | dīvārĭcābunt |
PARFAIT |
I sing. | divaricavi |
II sing. | divaricavisti |
III sing. | divaricavit |
I plur. | divaricavĭmus |
II plur. | divaricavistis |
III plur. | divaricavērunt, divaricavēre |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | divaricavĕram |
II sing. | divaricavĕras |
III sing. | divaricavĕrat |
I plur. | divaricaverāmus |
II plur. | divaricaverātis |
III plur. | divaricavĕrant |
FUTUR ANTÉRIEUR |
I sing. | divaricavĕro |
II sing. | divaricavĕris |
III sing. | divaricavĕrit |
I plur. | divaricaverĭmus |
II plur. | divaricaverĭtis |
III plur. | divaricavĕrint |
PRÉSENT |
I sing. | dīvārĭcem |
II sing. | dīvārĭces |
III sing. | dīvārĭcet |
I plur. | dīvārĭcēmus |
II plur. | dīvārĭcētis |
III plur. | dīvārĭcent |
IMPARFAIT |
I sing. | dīvārĭcārem |
II sing. | dīvārĭcāres |
III sing. | dīvārĭcāret |
I plur. | dīvārĭcarēmus |
II plur. | dīvārĭcarētis |
III plur. | dīvārĭcārent |
PARFAIT |
I sing. | divaricavĕrim |
II sing. | divaricavĕris |
III sing. | divaricavĕrit |
I plur. | divaricaverĭmus |
II plur. | divaricaverĭtis |
III plur. | divaricavĕrint |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | divaricavissem |
II sing. | divaricavisses |
III sing. | divaricavisset |
I plur. | divaricavissēmus |
II plur. | divaricavissētis |
III plur. | divaricavissent |
IMPÉRATIF |
PRÉSENT |
II sing. | dīvārĭca |
II plur. | dīvārĭcāte |
FUTUR |
II sing. | dīvārĭcāto |
III sing. | dīvārĭcāto |
II plur. | dīvārĭcatōte |
III plur. | dīvārĭcanto |
|
PARTICIPE |
PRÉSENT |
dīvārĭcans, antis |
FUTUR |
divaricatūrūs, a, ūm |
INFINITIF |
PRÉSENT |
dīvārĭcāre |
PARFAIT |
divaricavisse |
FUTUR |
Singolare: | divaricatūrūm, am, ūm esse |
Plurale: | divaricatūros, as, a esse |
GERUNDIF |
Génitif: | dīvārĭcandi |
Datif: | dīvārĭcando |
Accusatif: | ad dīvārĭcandum |
Ablatif: | dīvārĭcando |
SUPIN |
divaricatum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:DIVARICO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|