Déclinaison / Conjugueur latin
PRÉSENT |
I sing. | ērŭdĭo |
II sing. | ērŭdis |
III sing. | ērŭdit |
I plur. | ērŭdīmus |
II plur. | ērŭdītis |
III plur. | ērŭdĭunt |
IMPARFAIT |
I sing. | ērŭdiēbam |
II sing. | ērŭdiēbas |
III sing. | ērŭdiēbat |
I plur. | ērŭdiebāmus |
II plur. | ērŭdiebātis |
III plur. | ērŭdiēbant |
FUTUR SIMPLE |
I sing. | ērŭdĭam |
II sing. | ērŭdĭes |
III sing. | ērŭdĭet |
I plur. | ērŭdiēmus |
II plur. | ērŭdiētis |
III plur. | ērŭdĭent |
PARFAIT |
I sing. | erudii o erudivi |
II sing. | erudiisti o erudivisti |
III sing. | erudiit o erudivit |
I plur. | erudiĭmus o erudivĭmus |
II plur. | erudiistis o erudivistis |
III plur. | erudiērunt o erudivērunt, ēre |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | erudiĕram o erudivĕram |
II sing. | erudiĕras o erudivĕras |
III sing. | erudiĕrat o erudivĕrat |
I plur. | erudierāmus o erudiverāmus |
II plur. | erudierātis o erudiverātis |
III plur. | erudiĕrant o erudivĕrant |
FUTUR ANTÉRIEUR |
I sing. | erudiĕro o erudivĕro |
II sing. | erudiĕris o erudivĕris |
III sing. | erudiĕrit o erudivĕrit |
I plur. | erudierĭmus o erudiverĭmus |
II plur. | erudierĭtis o erudiverĭtis |
III plur. | erudiĕrint o erudivĕrint |
PRÉSENT |
I sing. | ērŭdĭam |
II sing. | ērŭdĭas |
III sing. | ērŭdĭat |
I plur. | ērŭdiāmus |
II plur. | ērŭdiātis |
III plur. | ērŭdĭant |
IMPARFAIT |
I sing. | ērŭdīrem |
II sing. | ērŭdīres |
III sing. | ērŭdīret |
I plur. | ērŭdirēmus |
II plur. | ērŭdirētis |
III plur. | ērŭdīrent |
PARFAIT |
I sing. | erudiĕrim o erudivĕrim |
II sing. | erudiĕris o erudivĕris |
III sing. | erudiĕrit o erudivĕrit |
I plur. | erudierĭmus o erudiverĭmus |
II plur. | erudierĭtis o erudiverĭtis |
III plur. | erudiĕrint o erudivĕrint |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | erudiissem o erudivissem |
II sing. | erudiisses o erudivisses |
III sing. | erudiisset o erudivisset |
I plur. | erudiissēmus o erudivissēmus |
II plur. | erudiissētis o erudivissētis |
III plur. | erudiissent o erudivissent |
IMPÉRATIF |
PRÉSENT |
II sing. | ērŭdi |
II plur. | ērŭdīte |
FUTUR |
II sing. | ērŭdīto |
III sing. | ērŭdīto |
II plur. | ērŭditōte |
III plur. | ērŭdiunto |
|
PARTICIPE |
PRÉSENT |
ērŭdiens, ientis |
FUTUR |
eruditūrūs, a, ūm |
INFINITIF |
PRÉSENT |
ērŭdīre |
PARFAIT |
erudiisse o erudivisse |
FUTUR |
Singolare: | eruditūrūm, am, ūm esse |
Plurale: | eruditūros, as, a esse |
GERUNDIF |
Génitif: | ērŭdiendi |
Datif: | ērŭdiendo |
Accusatif: | ad ērŭdiendum |
Ablatif: | ērŭdiendo |
SUPIN |
eruditum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:ERUDIO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|