Déclinaison / Conjugueur latin
PRÉSENT |
I sing. | obvēlor |
II sing. | obvēlāris, obvēlāre |
III sing. | obvēlātur |
I plur. | obvēlāmur |
II plur. | obvēlamĭni |
III plur. | obvēlantur |
IMPARFAIT |
I sing. | obvēlābar |
II sing. | obvēlabāris, obvēlabāre |
III sing. | obvēlabātur |
I plur. | obvēlabāmur |
II plur. | obvēlabamĭni |
III plur. | obvēlabantur |
FUTUR SIMPLE |
I sing. | obvēlābor |
II sing. | obvēlabĕris, obvēlabĕre |
III sing. | obvēlabĭtur |
I plur. | obvēlabĭmur |
II plur. | obvēlabimĭni |
III plur. | obvēlabuntur |
PARFAIT |
I sing. | sum |
II sing. | es |
III sing. | est |
I plur. | sumus |
II plur. | estis |
III plur. | sunt |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | eram |
II sing. | eras |
III sing. | erat |
I plur. | eramus |
II plur. | eratis |
III plur. | erant |
FUTUR ANTÉRIEUR |
I sing. | ero |
II sing. | eris |
III sing. | erit |
I plur. | erimus |
II plur. | eritis |
III plur. | erunt |
PRÉSENT |
I sing. | obvēler |
II sing. | obvēlēris, obvēlēre |
III sing. | obvēlētur |
I plur. | obvēlēmur |
II plur. | obvēlemĭni |
III plur. | obvēlentur |
IMPARFAIT |
I sing. | obvēlārer |
II sing. | obvēlarēris, obvēlarēre |
III sing. | obvēlarētur |
I plur. | obvēlarēmur |
II plur. | obvēlaremĭni |
III plur. | obvēlarentur |
PARFAIT |
I sing. | sim |
II sing. | sis |
III sing. | sit |
I plur. | simus |
II plur. | sitis |
III plur. | sint |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | essem |
II sing. | esses |
III sing. | esset |
I plur. | essemus |
II plur. | essetis |
III plur. | essent |
IMPÉRATIF |
PRÉSENT |
II sing. | obvēlāre |
II plur. | obvēlamĭni |
FUTUR |
II sing. | obvēlātor |
III sing. | obvēlātor |
II plur. | |
III plur. | obvēlantor |
PARTICIPE |
PARFAIT |
|
INFINITO |
PRÉSENT |
obvēlāri |
PARFAIT |
Singolare: | |
Plurale: | |
FUTUR |
|
GERUNDIVO |
obvēlandus, a, um | |