Déclinaison / Conjugueur latin
prōclīno - Diathèse active
(prōclīno, prōclīnas, proclinavi, prōclīnāre, proclinatum)
verbe transitif I conjugaison
Voir la traduction de ce mot
PRÉSENT |
I sing. | prōclīno |
II sing. | prōclīnas |
III sing. | prōclīnat |
I plur. | prōclīnāmus |
II plur. | prōclīnātis |
III plur. | prōclīnant |
IMPARFAIT |
I sing. | prōclīnābam |
II sing. | prōclīnābas |
III sing. | prōclīnābat |
I plur. | prōclīnabāmus |
II plur. | prōclīnabātis |
III plur. | prōclīnābant |
FUTUR SIMPLE |
I sing. | prōclīnābo |
II sing. | prōclīnābis |
III sing. | prōclīnābit |
I plur. | prōclīnabĭmus |
II plur. | prōclīnabĭtis |
III plur. | prōclīnābunt |
PARFAIT |
I sing. | proclinavi |
II sing. | proclinavisti |
III sing. | proclinavit |
I plur. | proclinavĭmus |
II plur. | proclinavistis |
III plur. | proclinavērunt, proclinavēre |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | proclinavĕram |
II sing. | proclinavĕras |
III sing. | proclinavĕrat |
I plur. | proclinaverāmus |
II plur. | proclinaverātis |
III plur. | proclinavĕrant |
FUTUR ANTÉRIEUR |
I sing. | proclinavĕro |
II sing. | proclinavĕris |
III sing. | proclinavĕrit |
I plur. | proclinaverĭmus |
II plur. | proclinaverĭtis |
III plur. | proclinavĕrint |
PRÉSENT |
I sing. | prōclīnem |
II sing. | prōclīnes |
III sing. | prōclīnet |
I plur. | prōclīnēmus |
II plur. | prōclīnētis |
III plur. | prōclīnent |
IMPARFAIT |
I sing. | prōclīnārem |
II sing. | prōclīnāres |
III sing. | prōclīnāret |
I plur. | prōclīnarēmus |
II plur. | prōclīnarētis |
III plur. | prōclīnārent |
PARFAIT |
I sing. | proclinavĕrim |
II sing. | proclinavĕris |
III sing. | proclinavĕrit |
I plur. | proclinaverĭmus |
II plur. | proclinaverĭtis |
III plur. | proclinavĕrint |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | proclinavissem |
II sing. | proclinavisses |
III sing. | proclinavisset |
I plur. | proclinavissēmus |
II plur. | proclinavissētis |
III plur. | proclinavissent |
IMPÉRATIF |
PRÉSENT |
II sing. | prōclīna |
II plur. | prōclīnāte |
FUTUR |
II sing. | prōclīnāto |
III sing. | prōclīnāto |
II plur. | prōclīnatōte |
III plur. | prōclīnanto |
|
PARTICIPE |
PRÉSENT |
prōclīnans, antis |
FUTUR |
proclinatūrūs, a, ūm |
INFINITIF |
PRÉSENT |
prōclīnāre |
PARFAIT |
proclinavisse |
FUTUR |
Singolare: | proclinatūrūm, am, ūm esse |
Plurale: | proclinatūros, as, a esse |
GERUNDIF |
Génitif: | prōclīnandi |
Datif: | prōclīnando |
Accusatif: | ad prōclīnandum |
Ablatif: | prōclīnando |
SUPIN |
proclinatum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:PROCLINO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|