Déclinaison / Conjugueur latin
| PRÉSENT |
| I sing. | dēmāno |
| II sing. | dēmānas |
| III sing. | dēmānat |
| I plur. | dēmānāmus |
| II plur. | dēmānātis |
| III plur. | dēmānant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | dēmānābam |
| II sing. | dēmānābas |
| III sing. | dēmānābat |
| I plur. | dēmānabāmus |
| II plur. | dēmānabātis |
| III plur. | dēmānābant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | dēmānābo |
| II sing. | dēmānābis |
| III sing. | dēmānābit |
| I plur. | dēmānabĭmus |
| II plur. | dēmānabĭtis |
| III plur. | dēmānābunt |
| PARFAIT |
| I sing. | demanavi |
| II sing. | demanavisti |
| III sing. | demanavit |
| I plur. | demanavĭmus |
| II plur. | demanavistis |
| III plur. | demanavērunt, demanavēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | demanavĕram |
| II sing. | demanavĕras |
| III sing. | demanavĕrat |
| I plur. | demanaverāmus |
| II plur. | demanaverātis |
| III plur. | demanavĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | demanavĕro |
| II sing. | demanavĕris |
| III sing. | demanavĕrit |
| I plur. | demanaverĭmus |
| II plur. | demanaverĭtis |
| III plur. | demanavĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | dēmānem |
| II sing. | dēmānes |
| III sing. | dēmānet |
| I plur. | dēmānēmus |
| II plur. | dēmānētis |
| III plur. | dēmānent |
| IMPARFAIT |
| I sing. | dēmānārem |
| II sing. | dēmānāres |
| III sing. | dēmānāret |
| I plur. | dēmānarēmus |
| II plur. | dēmānarētis |
| III plur. | dēmānārent |
| PARFAIT |
| I sing. | demanavĕrim |
| II sing. | demanavĕris |
| III sing. | demanavĕrit |
| I plur. | demanaverĭmus |
| II plur. | demanaverĭtis |
| III plur. | demanavĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | demanavissem |
| II sing. | demanavisses |
| III sing. | demanavisset |
| I plur. | demanavissēmus |
| II plur. | demanavissētis |
| III plur. | demanavissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | dēmāna |
| II plur. | dēmānāte |
| FUTUR |
| II sing. | dēmānāto |
| III sing. | dēmānāto |
| II plur. | dēmānatōte |
| III plur. | dēmānanto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| dēmānans, antis |
| FUTUR |
| demanatūrūs, a, ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| dēmānāre |
| PARFAIT |
| demanavisse |
| FUTUR |
| Singolare: | demanatūrūm, am, ūm esse |
| Plurale: | demanatūros, as, a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | dēmānandi |
| Datif: | dēmānando |
| Accusatif: | ad dēmānandum |
| Ablatif: | dēmānando |
| SUPIN |
| demanatum |
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:DEMANO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|