Déclinaison / Conjugueur latin
| PRÉSENT |
| I sing. | irrētĭo |
| II sing. | irrētis |
| III sing. | irrētit |
| I plur. | irrētīmus |
| II plur. | irrētītis |
| III plur. | irrētĭunt |
| IMPARFAIT |
| I sing. | irrētiēbam |
| II sing. | irrētiēbas |
| III sing. | irrētiēbat |
| I plur. | irrētiebāmus |
| II plur. | irrētiebātis |
| III plur. | irrētiēbant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | irrētĭam |
| II sing. | irrētĭes |
| III sing. | irrētĭet |
| I plur. | irrētiēmus |
| II plur. | irrētiētis |
| III plur. | irrētĭent |
| PARFAIT |
| I sing. | irretii o irretivi |
| II sing. | irretiisti o irretivisti |
| III sing. | irretiit o irretivit |
| I plur. | irretiĭmus o irretivĭmus |
| II plur. | irretiistis o irretivistis |
| III plur. | irretiērunt o irretivērunt, ēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | irretiĕram o irretivĕram |
| II sing. | irretiĕras o irretivĕras |
| III sing. | irretiĕrat o irretivĕrat |
| I plur. | irretierāmus o irretiverāmus |
| II plur. | irretierātis o irretiverātis |
| III plur. | irretiĕrant o irretivĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | irretiĕro o irretivĕro |
| II sing. | irretiĕris o irretivĕris |
| III sing. | irretiĕrit o irretivĕrit |
| I plur. | irretierĭmus o irretiverĭmus |
| II plur. | irretierĭtis o irretiverĭtis |
| III plur. | irretiĕrint o irretivĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | irrētĭam |
| II sing. | irrētĭas |
| III sing. | irrētĭat |
| I plur. | irrētiāmus |
| II plur. | irrētiātis |
| III plur. | irrētĭant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | irrētīrem |
| II sing. | irrētīres |
| III sing. | irrētīret |
| I plur. | irrētirēmus |
| II plur. | irrētirētis |
| III plur. | irrētīrent |
| PARFAIT |
| I sing. | irretiĕrim o irretivĕrim |
| II sing. | irretiĕris o irretivĕris |
| III sing. | irretiĕrit o irretivĕrit |
| I plur. | irretierĭmus o irretiverĭmus |
| II plur. | irretierĭtis o irretiverĭtis |
| III plur. | irretiĕrint o irretivĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | irretiissem o irretivissem |
| II sing. | irretiisses o irretivisses |
| III sing. | irretiisset o irretivisset |
| I plur. | irretiissēmus o irretivissēmus |
| II plur. | irretiissētis o irretivissētis |
| III plur. | irretiissent o irretivissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | irrēti |
| II plur. | irrētīte |
| FUTUR |
| II sing. | irrētīto |
| III sing. | irrētīto |
| II plur. | irrētitōte |
| III plur. | irrētiunto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| irrētiens, –ientis |
| FUTUR |
| irretitūrūs, –a, –ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| irrētīre |
| PARFAIT |
| irretiisse o irretivisse |
| FUTUR |
| Singolare: | irretitūrūm, –am, –ūm esse |
| Plurale: | irretitūros, –as, –a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | irrētiendi |
| Datif: | irrētiendo |
| Accusatif: | ad irrētiendum |
| Ablatif: | irrētiendo |
| SUPIN |
| irretitum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:IRRETIO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|
