Déclinaison / Conjugueur latin
PRÉSENT |
I sing. | mūnīto |
II sing. | mūnītas |
III sing. | mūnītat |
I plur. | mūnītāmus |
II plur. | mūnītātis |
III plur. | mūnītant |
IMPARFAIT |
I sing. | mūnītābam |
II sing. | mūnītābas |
III sing. | mūnītābat |
I plur. | mūnītabāmus |
II plur. | mūnītabātis |
III plur. | mūnītābant |
FUTUR SIMPLE |
I sing. | mūnītābo |
II sing. | mūnītābis |
III sing. | mūnītābit |
I plur. | mūnītabĭmus |
II plur. | mūnītabĭtis |
III plur. | mūnītābunt |
PARFAIT |
I sing. | |
II sing. | |
III sing. | |
I plur. | |
II plur. | |
III plur. | |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | |
II sing. | |
III sing. | |
I plur. | |
II plur. | |
III plur. | |
FUTUR ANTÉRIEUR |
I sing. | |
II sing. | |
III sing. | |
I plur. | |
II plur. | |
III plur. | |
PRÉSENT |
I sing. | mūnītem |
II sing. | mūnītes |
III sing. | mūnītet |
I plur. | mūnītēmus |
II plur. | mūnītētis |
III plur. | mūnītent |
IMPARFAIT |
I sing. | mūnītārem |
II sing. | mūnītāres |
III sing. | mūnītāret |
I plur. | mūnītarēmus |
II plur. | mūnītarētis |
III plur. | mūnītārent |
PARFAIT |
I sing. | |
II sing. | |
III sing. | |
I plur. | |
II plur. | |
III plur. | |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | |
II sing. | |
III sing. | |
I plur. | |
II plur. | |
III plur. | |
IMPÉRATIF |
PRÉSENT |
II sing. | mūnīta |
II plur. | mūnītāte |
FUTUR |
II sing. | mūnītāto |
III sing. | mūnītāto |
II plur. | mūnītatōte |
III plur. | mūnītanto |
|
PARTICIPE |
PRÉSENT |
mūnītans, antis |
FUTUR |
|
INFINITIF |
PRÉSENT |
mūnītāre |
PARFAIT |
|
FUTUR |
Singolare: | |
Plurale: | |
GERUNDIF |
Génitif: | mūnītandi |
Datif: | mūnītando |
Accusatif: | ad mūnītandum |
Ablatif: | mūnītando |
SUPIN |
|
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:MUNITO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|