Déclinaison / Conjugueur latin
PRÉSENT |
I sing. | mūnītor |
II sing. | mūnītāris, mūnītāre |
III sing. | mūnītātur |
I plur. | mūnītāmur |
II plur. | mūnītamĭni |
III plur. | mūnītantur |
IMPARFAIT |
I sing. | mūnītābar |
II sing. | mūnītabāris, mūnītabāre |
III sing. | mūnītabātur |
I plur. | mūnītabāmur |
II plur. | mūnītabamĭni |
III plur. | mūnītabantur |
FUTUR SIMPLE |
I sing. | mūnītābor |
II sing. | mūnītabĕris, mūnītabĕre |
III sing. | mūnītabĭtur |
I plur. | mūnītabĭmur |
II plur. | mūnītabimĭni |
III plur. | mūnītabuntur |
PARFAIT |
I sing. | sum |
II sing. | es |
III sing. | est |
I plur. | sumus |
II plur. | estis |
III plur. | sunt |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | eram |
II sing. | eras |
III sing. | erat |
I plur. | eramus |
II plur. | eratis |
III plur. | erant |
FUTUR ANTÉRIEUR |
I sing. | ero |
II sing. | eris |
III sing. | erit |
I plur. | erimus |
II plur. | eritis |
III plur. | erunt |
PRÉSENT |
I sing. | mūnīter |
II sing. | mūnītēris, mūnītēre |
III sing. | mūnītētur |
I plur. | mūnītēmur |
II plur. | mūnītemĭni |
III plur. | mūnītentur |
IMPARFAIT |
I sing. | mūnītārer |
II sing. | mūnītarēris, mūnītarēre |
III sing. | mūnītarētur |
I plur. | mūnītarēmur |
II plur. | mūnītaremĭni |
III plur. | mūnītarentur |
PARFAIT |
I sing. | sim |
II sing. | sis |
III sing. | sit |
I plur. | simus |
II plur. | sitis |
III plur. | sint |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | essem |
II sing. | esses |
III sing. | esset |
I plur. | essemus |
II plur. | essetis |
III plur. | essent |
IMPÉRATIF |
PRÉSENT |
II sing. | mūnītāre |
II plur. | mūnītamĭni |
FUTUR |
II sing. | mūnītātor |
III sing. | mūnītātor |
II plur. | |
III plur. | mūnītantor |
PARTICIPE |
PARFAIT |
|
INFINITO |
PRÉSENT |
mūnītāri |
PARFAIT |
Singolare: | |
Plurale: | |
FUTUR |
|
GERUNDIVO |
mūnītandus, a, um | |