GRAND DICTIONNAIRE LATIN OLIVETTI

Déclinaison / Conjugueur latin


 Chercher dans les formes fléchies

dēlīnians


adjectif participe présent II classe

Voir la traduction de ce mot



MASCULIN
SINGULIER
Nom.dēlīnians
Gen.dēlīniantis
Dat.dēlīnianti
Acc.dēlīniantem
Abl.dēlīnians
Voc.dēlīnianti
PLURIEL
Nom.dēlīniantes
Gen.dēlīniantium
Dat.dēlīniantibus
Acc.dēlīniantes
Abl.dēlīniantes
Voc.dēlīniantibus
FÉMININ
SINGULIER
Nom.dēlīnians
Gen.dēlīniantis
Dat.dēlīnianti
Acc.dēlīniantem
Abl.dēlīnians
Voc.dēlīnianti
PLURIEL
Nom.dēlīniantes
Gen.dēlīniantium
Dat.dēlīniantibus
Acc.dēlīniantes
Abl.dēlīniantes
Voc.dēlīniantibus
NEUTRE
SINGULIER
Nom.dēlīnians
Gen.dēlīniantis
Dat.dēlīnianti
Acc.dēlīnians
Abl.dēlīnians
Voc.dēlīnianti
PLURIEL
Nom.dēlīniantia
Gen.dēlīniantium
Dat.dēlīniantibus
Acc.dēlīniantia
Abl.dēlīniantia
Voc.dēlīniantibus

<<  dēlingor deliniatūrūs  >>

Parcourir le dictionnaire

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
dēlīnĕo v. tr. I conjug.
dēlīnĕor v. tr. I conjug.
dēlingens adj. part. prés. II cl.
dēlingo v. tr. III conjug.
dēlingor v. tr. III conjug.
dēlīnians adj. part. prés. II cl.
deliniatūrūs adj. part. fut.
deliniatus adj. part. parf. I cl.
deliniatus adj. inf. parf.
dēliniens adj. part. prés. II cl.
dēlīnĭfĭcus adj. I cl.
dēlīnīmentum nom nt. II décl.
dēlinio v. tr. IV conjug.
dēlīnio v. tr. I conjug.
dēlinĭor v. tr. IV conjug.
dēlīnior v. tr. I conjug.
dēlīnītŏr nom masc. III décl.
delinitūrūs adj. part. fut.
delinitus adj. part. parf. I cl.
delinitus adj. inf. parf.
Parcourir les dictionnaire latin à partir de:


{{ID:DELINIANS100}} ---CACHE---