Déclinaison / Conjugueur latin
PRÉSENT |
I sing. | praevēlor |
II sing. | praevēlāris, praevēlāre |
III sing. | praevēlātur |
I plur. | praevēlāmur |
II plur. | praevēlamĭni |
III plur. | praevēlantur |
IMPARFAIT |
I sing. | praevēlābar |
II sing. | praevēlabāris, praevēlabāre |
III sing. | praevēlabātur |
I plur. | praevēlabāmur |
II plur. | praevēlabamĭni |
III plur. | praevēlabantur |
FUTUR SIMPLE |
I sing. | praevēlābor |
II sing. | praevēlabĕris, praevēlabĕre |
III sing. | praevēlabĭtur |
I plur. | praevēlabĭmur |
II plur. | praevēlabimĭni |
III plur. | praevēlabuntur |
PARFAIT |
I sing. | sum |
II sing. | es |
III sing. | est |
I plur. | sumus |
II plur. | estis |
III plur. | sunt |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | eram |
II sing. | eras |
III sing. | erat |
I plur. | eramus |
II plur. | eratis |
III plur. | erant |
FUTUR ANTÉRIEUR |
I sing. | ero |
II sing. | eris |
III sing. | erit |
I plur. | erimus |
II plur. | eritis |
III plur. | erunt |
PRÉSENT |
I sing. | praevēler |
II sing. | praevēlēris, praevēlēre |
III sing. | praevēlētur |
I plur. | praevēlēmur |
II plur. | praevēlemĭni |
III plur. | praevēlentur |
IMPARFAIT |
I sing. | praevēlārer |
II sing. | praevēlarēris, praevēlarēre |
III sing. | praevēlarētur |
I plur. | praevēlarēmur |
II plur. | praevēlaremĭni |
III plur. | praevēlarentur |
PARFAIT |
I sing. | sim |
II sing. | sis |
III sing. | sit |
I plur. | simus |
II plur. | sitis |
III plur. | sint |
PLUS-QUE-PARFAIT |
I sing. | essem |
II sing. | esses |
III sing. | esset |
I plur. | essemus |
II plur. | essetis |
III plur. | essent |
IMPÉRATIF |
PRÉSENT |
II sing. | praevēlāre |
II plur. | praevēlamĭni |
FUTUR |
II sing. | praevēlātor |
III sing. | praevēlātor |
II plur. | |
III plur. | praevēlantor |
PARTICIPE |
PARFAIT |
|
INFINITO |
PRÉSENT |
praevēlāri |
PARFAIT |
Singolare: | |
Plurale: | |
FUTUR |
|
GERUNDIVO |
praevēlandus, a, um | |